Pāru komunikācija-Kad partneris runā vai tu patiešām dzirdi?
Sarunas pārvēršas par paralēliem monologiem,kur katrs cenšas pierādīt savu taisnību, nevis patiesi saprast otru!
Dzirde attieciebībās nav tikai skaņu uztvere- tā ir emocionāla klātbūtne. Tā nozīmē, apstāties, nolikt malā savu iekšējo dialogu un uz brīdi ieiet partnera pasaulē. Svarīgs jautājums- Kāpēc mēs nedzirdam?
Bieži vien iemesli ir diezgan cilvēcīgi:
- Mēs jau iepriekš zinām, ko "otrs teiks";
- Mūsos ieslēdzas aizsardzības reakcijas;
- Mēs klausāmies, lai atbildētu, nevis lai saprastu;
- Vecās sāpes un aizvainojumi filtrē, to ko dzirdam.
Rezultātā partnera teiktais tiek pārveidots mūsu galvā- un mēs reaģējam nevis uz realitāti, bet uz savu interpretāciju.
Un te rodas jautājums- Kā izskatās patiesa dzirdēšana?
Patiesa dzirdēšana sākas ar vienkāršu, bet ne vienmēr vieglu soli- palēnināšanos.
Tas varētu izskatīties šādi:
- Tu ļauj partnerim pageigt domu un nepārtrauc viņu;
- Tu pārfrāzē dzirdēto("vai es pareizi saprotu, ka..).;
- Tu interesējies par sajūtām, ne tikai faktiem;
- Tu necenties tūlīt pat uzreiz risināt vai labot;
šajā telpā cilvēks jūtas ieraudzīts.Un bieži vien- tieši tas arī ir galvenais, nevis tūlītējs risinājums.
Kas notiek , kad mēs sākam dzirdēt?
Mainās attiecību kvalitāte. Konflikti kļūst mazāk, bet tie arī kļūst drošāki. Parādās sajūta: "Es neesmu viens(a), šajās attiecībās!" Un paradoksāli- jo vairāk mēs jūtamies sadzirdēti, jo mazāk mums ir nepieciešamība cīnīties par savu taisnību.
"Lielākā dāvana, ko vari dot otram, ir tava patiesā klātbūtne un vēlme viņu saprast!"
Vai tu zināji, ka pusaudži bieži piedzīvo emocionālus uzplūdus, kas var ietekmēt viņu dzīvi? Atbalsti viņus ar terapijas sesijām, kas palīdzēs uzlabot emocionālo pašsajūtu un komunikāciju."
Pasaka par atjaunojamiem resursiem(pasaku terapijas metodes)
Kādu dienu viņa satika vecu ceļienieku,kurš rokās nesa laternu, bet tajā nebija gaismas. Vinš teica:"manas acis vairs neredz, bet es joprojām jūtu grumbaino ceļu. Gribi, es parādīšu, kur atrodas tavs avots?"Viņi gāja kopā caur mežu, kluītēm un lēni. Līnai šķita, ka viņi iet nepareizā virzienā-prom no tās vietas, kur avots reiz bija.Tomēr ceļinieks tiaki smaidīja un teica:"Dažreiz lai atrastu ūdeni, jāuzticas sausumam!"
Kad viņi apstājās, priekšā nebija ne ūdens, ne gaismas- tikai vecs satrunējis akmens ar plaisu. Ceļinieks lūdza viņu pielikt plaukstas pie akmens un klausīties. Sākumā -klususm, Tad neliela , bet klusa čalošana. Un no plaisas izplūda maza, dzidra ūdens strūkla.Tā bija silta un Līna saprata-avots nekad nebija zudis. Tas vienkārši gaidīja, kamēr viņa atkal noticēs sev! Un kad tā vēlējās pateikties ceļiniekam, viņš jau bija pazudis. Tikai lateran bija tepat zālē- tajā dega gaisma.
Un Lina saprata-ka viņas avots, gaisma un spēks dzīvo vienā vietā.Tajā, kurā viņa atkal atļāvās just!
Pasakas nozīme terapijā-
Avots- iekšējais resurss, dzīvības enerģija,pašdziedināšanās spēks.
Ceļinieks-terapeitiskā figūra vai cilvēka iekšējā gudrība, kas vada cauri tumsais(neziņai, šaubām)
Laterna-paziņas gaisma, kas atjaunojas, kad atveram sirdi.
Klusums un plaisa- brīdis, kad šķiet, ka viss ir beidzies, resurss izsīcis, bet patiesībā sākas atjaunošanās.
Stress un izdegšana
- Emocionālie simptomi- Patstāvīgs nogurums, pat tad kad esi atpūties
- Vienaldzība pret darbu vai cilvēkiem, pret kuriem izjuti līdzjūtību
- Samazinās motivācija un radošums
- Sajūta, ka neko vairs nejūtu vai arī man viss vienalga
- Iekšējs tukšums ar vainas sajūtu par to.
Fiziskie simptomi
- Hronisks nogurums un izteikti miega traucējumi
- galvassāpes, muskuļu spriedze,probļemas ar gremošanu
- Imunitātes pazemināšanās
Kognitīvie siptomi
- Grūtības koncentrēties
- aizmāršība
- grūtības pieņemt lēmumus
Uzvedības un attiecību pazīmes
- Sociālā distancēšanās - nav vēlmes tikties ar cilvēkiem
- Pārmērīga kavēšanās, dažādās jomās
- Emocionālā atslēgšanās no ģimenes, partnera, draugiem