Glābēji, kas noguruši no šīs lomas, šis ieraksts būs Jums!
Vai visi ir dzirdējuši par Karpmana trijstūri?
Ja nē , un kāda daļa noteikti nē- tad nu piedāvāju šo apskatīt-Varmāka jeb agresors, upuris jeb cietējs, glābējs!
Šajā attēlā šie trīs redzami,kā vāverēni.Jo šīs lomas var būt mainīgas, atkarībā no situācijas. Cik bieži Jūs nokļūstat kādā no šīm lomām?Varbūt kaut ko neesat ievērojuši savās attiecībās pārī, ģimenē vai draugu kompānijā?
Varbūt pārvērtīšu šo stāstu pasakā, lai varētu labāk izparst kādas lomas būtību.
Lielā egļu mežā dzīvoja daudz dažādu dzīvnieku, bet Lielā pūce bija ļoti jauka un labsirdīga. Vienmēr tā kādu steidzās glābt. Nokritis čiekurs- tā steidzas to pacelt. Tad Sīlim spārns sasāpējies- viņa steidz nest dziedinošas zālītes. Te divas cielavas sastrīdējušās- pūce klāt, lai tās samierinātu. Bet dienai tuvojoties noslēgumam tā sēž koka zarā un sūdzas: " Es tā piekususi, es tā cenšos , bet mani neviens nenovērtē. Kāpēc visi atkal strīdas?Kapēc visu laiku kāds slimo?"
Kādu vakaru vāverēns ciemojās pie Pūces uz tēju un viņa tam jautāja: "Klau kāpēc es tik ļoti nogurstu? Es taču vēlos tikai palīdzēt un tabalstīt? Vai tad tas ir slikti?"
Vāverēns aizdomājās.Hmm, tāpēc ka, kādu laiku tapakaļ pats bija šādi dzīvojis. Sajūta, ka tev ir jāglābj pasaule.Ka tu esi tas atbildīgais par to kāds noskaņojums ir tiem , kas atrodas Tev blakus, par viņu veselības stāvokli, par svešām izvēlēm. Un starp citu, kas tad īsti notiktu, ja es neiejauktos- vai viss sabruks? Vai kāds netiks galā ar saviem pienākumiem?Vai patiešām iestāsies haoss?Bet pēc tam tu pats nokrīti no bezspēka! Un tad neviens nesteidzas tev palīgā.Un ko tu? Apvainojies, dusmojies. Bet tad pienāk atkal brīdis un tu dodies glābt, jo citādi rodas vainas sajūta.
Un - kas tad tas ir , tas ir slazds, kurā tu esi iekļuvis. Trīs taciņas, kuras noslēdzas viena aiz otras, kā aplis. Pirmā taciņa- Glābējs.Tu pa viņu ej un visu laiku , kādam palīdzi. Ieklausies, risini, sniedz savu palīdzīgo roku. Tad rodas sajūta , ka esi vajadzīgs, noderīgs un svarīgs. Bet kaut kur dziļi iekšpusē aug noguruma sajūta un kluss aizvainojums "Kāpēc neviens nepalīdz man?"
Otrā taciņa- agresors jeb varmāka un tad parādās emocijas, kuras iespējams pat ikdienā man nav un neesmu tādas sevī novērojis. Parādās kontrole pār citiem, dziļas sajūtu pārdzīvojums, lai citi mani ierauga mainot savu uzvedību. Sākas domas galvā- Es tik daudz daru tavā labā! Bez manis tu netiktu galā?Kāpēc tu neklausies? Dusmas kuras bija apspiestas, sāk izpausties, kā: kritika, pārmetumi,aizkaitinājums,emocionāls spiediens. Tad es vairs neglābju no brīvas izvēles, bet gan sāku pieprasīt, lai otrs atbilst manām gaidām un ekspektācijām.
Un tad , kad esmu noguris vai nesaprasts, pēreju uz nakamo celiņu, kas patiesi saplūst kopā un jūtos kā upuris. Un dažķārt, tas pat nav par vājumu, jo esot šājā ceļā var izjust- bezspēcību,sāpes,vilšanos, vēlmi, lai mani kāds saprot un atbalsta. Un tad esot šeit, es saprotu, ka varu atzīt , ka kaut kad esmu arī vājš un meklēt risinājumus, bet ja man tas ir ērti, tad kādu laiku te uzkavēties. Jo kad tad šis rodas- pēc konflikta vai neveiksmes, neviens mani nesaprot, netaisnības sajūta un vientulība.
Nu re arī vāverēni pastāstījuši par šo trijstūri un ja ieraugāt, kādā no lomām paši sevi. Ko izjūtat, kā ir tagad? Padalaties ar savām domām un sajūtām!